10.11.2024.
Atklātā vēstule par tūlītēju militāras vardarbības pārtraukšanu pret Gazas civiliedzīvotājiem un vardarbības pārtraukšanu pret palestīniešiem okupētajā Rietumkrastā un Austrumjeruzālemē
Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti raķešu uzlidojumi Izraēlai, un "Hamas" teroristi, šķērsojot Izraēlas robežu, noslepkavoja vairāk nekā 1400 Izraēlas iedzīvotāju, kā arī sagrāba un uz Gazas teritoriju aizveda vairāk nekā 200 ķīlnieku, kuru vidū ir arī ārvalstu pilsoņi, un tam sekojošās Izraēlas atbildes, veicot uzlidojumus Gazas joslai un militārus iebrukumus tās teritorijā, kā arī pārstājot Gazai piegādāt ūdeni un elektrību, starptautiskās sabiedrības uzmanība atkal ir pievērsta tam, kas jau gadiem ilgi tiek dēvēts par "Izraēlas un Palestīnas konfliktu".
Mēs, šīs vēstules parakstītāji un parakstītājas, izsakām bezierunu nosodījumu "Hamas" pastrādātajiem noziegumiem pret Izraēlas civiliedzīvotājiem. Terorismam, vardarbībai un slepkavībām nav vietas nevienā civilizētā sabiedrībā.
Taču Izraēlas un Palestīnas "konflikta" iemesli meklējami daudz senāk par 7. oktobra uzbrukumu. Un, nē –, vēsturiskais un politiskais konteksts nav attaisnojums aukstasinīgai nevainīgu civiliedzīvotāju noslepkavošanai. Tomēr šis konteksts ir ļoti būtisks, lai izprastu tagadējo situāciju Izraēlā un Gazā; un vēsturiskā konteksta izprašana ir ārkārtīgi būtiska, lai, iestādamies pret varmācību, mēs neviļus nekļūtu par citas, ne mazākas varmācības atbalstītājiem, veicinātājiem vai piesedzējiem.
Kopš 1967. gadā notikušā Sešu dienu kara Izraēla ir okupējusi sauszemes teritoriju, dēvētu par Rietumkrastu, kura pēc ANO 1947. gada rezolūcijas nr. 181, kas noteica divu valstu – Palestīnas un Izraēlas – izveidi, bija paredzēta Palestīnas valsts izveidošanai. Kopš 1994. gada ar Izraēlas atļauju okupētajā teritorijā ir izveidota Palestīnas autonomija, kuru vada Palestīnas nacionālā adminstrācija, taču Palestīnu par neatkarīgu valsti nav atzinušas nedz ASV, nedz lielākā daļa Eiropas Savienības valstu, arī Latvija nē. Okupēto teritoriju formāli pārvalda Palestīnas Atbrīvošanas organizācija, taču faktiski tā atrodas Izraēlas militāro spēku kontrolē. Šajā teritorijā ir izvietoti vairāki simti militāro kontrolpunktu, kas ierobežo un kontrolē civiliedzīvotāju pārvietošanos. Izraēlas spēki pret palestīniešiem īsteno aparteīdu, ierobežojot palestīniešu tiesības dažādās jomās, piemēram, tiesības brīvi pārvietoties vai saņemt atļauju uz savas zemes celt māju. Rietumkrastā izplatītā setleru (kolonistu) kustība šo vārdu vistiešākajā nozīmē palestīniešus izdzen no viņu mājām, lai tur varētu apmesties Izraēlas pilsoņi. Sadursmēs ar armiju un vietējiem kolonistiem regulāri iet bojā civiliedzīvotāji.
Gazas josla jeb Gazas sektors (Gaza strip) ir 363 km² liela sauszemes teritorija, kas tās Dienvidrietumos robežojas ar Ēģipti, bet Austrumos un Ziemeļos ar Izraēlu un kuru apdzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Teorētiski Gaza atrodas Palestīnas nacionālās adminstrācijas pārvaldībā, taču kopš 2007. gada to kontrolē teroristiskā organizācija "Hamas", un tā atrodas Izraēlas īstenotā un Ēģiptes atbalstītā sauszemes, jūras un gaisa blokādē – Gaza tiek dēvēta arī par brīvdabas cietumu. Aptuveni puse Gazas iedzīvotāju ir bez darba un cieš no nabadzības. Tā kā Izraēla bloķē visas Gazas robežas, Gazas iedzīvotāju izceļošana un humānās palīdzības piegāde arī nosacītos miera apstākļos ir ļoti apgrūtināta. Gazas josla arī pirms 7. oktobra notikumiem cieta no regulāriem Izraēlas veiktiem gaisa uzlidojumiem, un tajā jau iepriekš ir notikuši vairāki Izraēlas militāri sauszemes iebrukumi, kas ir prasījuši lielu civilo upuru skaitu.
Pēc 7. oktobra uzbrukuma Izraēla pārtrauca ūdens un elektrības piegādi Gazai, tādējādi atstājot simtiem tūkstošus civiliedzīvotāju bez dzeramā ūdens un izraisot humāno krīzi. Izraēlas militāro uzbrukumu rezultātā tikai dažu dienu laikā gāja bojā vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju. Izraēla regulāri veic gaisa uzlidojumus, kuru rezultātā cieš civilā infrastruktūra, tostarp slimnīcas. Gazā tiek veikti arī militāri sauszemes reidi. Būtiski ņemt vērā, ka apmēram puse Gazā dzīvojošo ir jaunāki par 18 gadiem, un, saskaņā ar “Unicef” 24. oktobrī publicētajiem datiem, Gazā 18 dienu laikā bija nogalināti 2360 bērni, savukārt ievainoti – 5364 bērni. Jaunākie dati liecina, ka nogalināti jau vairāk nekā 4000 bērni. Kopējais upuru skaits Gazā šobrīd pārsniedz desmit tūkstošus. Un aizvien jauni Gazas iedzīvotāji, pārsvarā sievietes un bērni, tiek ievainoti un mirst, kamēr top šī vēstule, un kamēr jūs to lasāt.
13. oktobrī Izraēlas armija, sākot gatavoties iespējamam sauszemes iebrukumam Gazā, deva rīkojumu aptuveni miljonam Gazas Ziemeļu teritorijas iedzīvotāju 24 stundu laikā pamest savas mājas un doties uz Gazas Dienvidiem.
Vēršoties pret neaizsargātiem civiliedzīvotājiem un mērķtiecīgi radot apstākļus, kuros Gazas iedzīvotāji netiek nodrošināti ar ūdeni un citiem izdzīvošanai nepieciešamajiem resursiem, Izraēla ir pārkāpusi Ženēvas konvenciju, kas militāra konflikta gadījumā aizliedz radīt nevajadzīgas ciešanas un apdraudējumu grupām, kuras šīs konvencijas ietvaros tiek aizsargātas, šajā gadījumā tie ir neapbruņoti civiliedzīvotāji.
Izraēlas valdība apgalvo, ka brīdina Gazas iedzīvotājus, pirms bombardēšanas izplatot skrejlapas, taču saskaņā ar Gazas iedzīvotāju teikto, tas tā notiek ne vienmēr. Un, pat gadījumos, kad notiek –, civilās infrastruktūras apzināta iznīcināšana un cilvēku atstāšana bez pajumtes nav humāna rīcība. Saskaņā ar Ženēvas konvenciju, tas ir kara noziegums. Turklāt sagrautā infrastruktūra apgrūtina gan evakuēšanās, gan patvēruma rašanas iespējas. Gazā nav civiliedzīvotājiem pieejamu bumbu patvertņu. Nav arī drošu teritoriju, uz kurām bēgt, jo Gazas joslu pamest civiliedzīvotāji nedrīkst, bet gaisa uzbrukumi notiek visā Gazas teritorijā, arī Dienvidu daļā; ar raķetēm tiek apšaudīta, piemēram, Dienvidos esošā Hānjūnisas pilsēta, uz kuru pēc Izraēlas rīkojuma Ziemeļu daļas iedzīvotājiem pamest mājas devušies vairāki simti tūkstošu bēgļu.
Gaza ir viena no visblīvāk apdzīvotājām sauszemes teritorijām visā pasaulē; blīvā apdzīvotība padara militāru iebrukumu, kas ļautu neitralizēt teroristus, izvairoties no liela skaita civilo upuru, praktiski neiespējamu. Izraēlas valdība atsakās uzņemties atbildību par Gazas civiliedzīvotāju nogalināšanu, apgalvojot, ka civiliedzīvotāju aizsargāšana ir "Hamas" atbildība. Taču šāds arguments ir atruna, kuru Izraēlas armija izmanto, lai ik dienas turpinātu slepkavot un atstāt bez pajumtes nevainīgus cilvēkus, kuriem nav nedz ieroču, nedz iespējas pamest Gazu, nedz arī varas, lai ietekmētu "Hamas". Lielai daļai šo cilvēku nav pat ūdens, ko dzert vai ar ko mazgāties. Pašlaik Izraēla pret Gazā dzīvojošajiem palestīniešiem starptautiskās sabiedrības acu priekšā īsteno genocīdu.
Viens no Izraēlas militārās vardarbības pret Gazu centrālajiem pamatojumiem ir centieni atbrīvot "Hamas" 7. oktobrī sagrābtos ķīlniekus, taču masveida militāri uzbrukumi Gazai šo ķīlnieku dzīvības tikai apdraud vēl vairāk. Vienīgais veids, kā izglābt pēc iespējas vairāk gūstā sagrābto cilvēku dzīvību un atgriezt viņus Izraēlā, būtu sarunu uzsākšana par iespējamu ķīlnieku apmaiņu pret Izraēlas cietumos ieslodzītajiem palestīniešiem.
Kopš 7. oktobra ir ievērojami pieaugusi arī Izraēlas armijas un kolonistu vardarbība pret Rietumkrastā un Austrumjeruzālemē mītošajiem palestīniešiem. 3. novembrī Apvienoto Nāciju organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ziņoja, ka Rietumkrastā kopš 7 oktobra nogalināts vismaz 131 palestīnietis, 42 no nogalinātajiem bija bērni.
Publiskajā diskursā un medijos šobrīd dominē Izraēlas valdības veidotais naratīvs, kura ietvaros Izraēla atrodas upura pozīcijā un tai ir tiesības atbildēt uz "Hamas" uzbrukumu ar militāru vardarbību. Kritikas izteikšana Izraēlas valdībai nereti rezultējas tajā, ka šādas kritikas paudēji tiek nodēvēti par antisemītiem vai terorisma atbalstītājiem, taču Izraēlas valdības un Izraēlas armijas noziedzīgo darbību nosaukšana vārdā un nosodīšana nav antisemītisms vai terorisma slavinājums, tā ir spēja kritiski izvērtēt notiekošo un būt empātiskiem pret cilvēkiem, kuri piedzīvo neizmērojamas ciešanas, nešķirojot upurus pēc viņu izcelsmes. Humāna attieksme pret civiliedzīvotājiem ir viens no faktoriem, kam vajadzētu atšķirt demokrātisku valsti no teroristiskas. Genocīds nav adekvāta un taisnīga atbilde uz teroraktu. Iestājoties par taisnīgumu, Latvijas amatpersonām un sabiedrībai nevajadzētu īstenot dubultos standartus. Mēs stingri iestājamies pret Krievijas agresiju Ukrainā un atbalstām Ukrainas tiesības uz savas valsts aizstāvēšanu. Līdzīgi mums būtu jāiestājas arī par Palestīnas tiesībām neatrasties Izraēlas militārā kontrolē un par Gazas atbrīvošanu no pilna mēroga aplenkuma.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un citas Izraēlas amatpersonas publiskajā telpā veido naratīvu, kas Gazas iedzīvotājus mērķtiecīgi dehumanizē, pārliecinot starptautisko sabiedrību, ka viņu dzīvībām nav būtiskas vērtības, ka viņus drīkst nogalināt tik lielā skaitā, cik būs nepieciešams, lai uzveiktu "Hamas". Taču šo cilvēku dzīvības ir neapstrīdama vērtība, tās aizsargā starptautiskas vienošanās, un tās vajadzētu aizsargāt arī cilvēcībai un empātijai. Savā līdzjūtībā pret ciešanās nonākušajiem mums nebūtu jāšķiro cilvēki pēc viņu etniskās vai reliģiskās piederības.
Kultūrkritiķe Džūdita Batlere šo situāciju ļoti precīzi komentē, rakstīdama: “Es pati esmu ebrejiete, kas dzīvo ar paaudzēs pārmantotu traumu pēc tām zvērībām, kas savulaik tika paveiktas pret tādiem pašiem cilvēkiem kā es. Taču tādas ir veiktas arī pret cilvēkiem, kas nav tādi kā es. Lai nosauktu vārdā vardarbības aktu, man nav jāidentificējas ar [upura] seju vai vārdu.”
Mēs, šīs vēstules parakstītājas un parakstītāji:
pieprasām Latvijas valsts amatpersonām izteikt Izraēlas valdībai nosodījumu par tās veikto nesamērīgo militāro vardarbību pret Gazas civiliedzīvotājiem;
mēs uzsveram, ka genocīds un masveida civilās infrastruktūras sagraušana ir kara noziegumi, kurus aizliedz Ženēvas konvencija, un prasām šajā jautājumā paust skaidru nostāju, neatturoties turpmākajos ANO balsojumos, kas skartu humāno pamieru Gazā, ja tādi sekotu;
mēs prasām Izraēlas valdībai tūlītēju humānu pamieru Gazas teritorijā, gaisa uzlidojumu un sauszemes iebrukumu pilnīgu pārtraukšanu, ūdens, elektrības, degvielas un humānās palīdzības piegādi Gazas iedzīvotājiem;
mēs prasām Izraēlas amatpersonām atvērt Gazas robežas, lai būtu iespējams evakuēt ievainotos un sniegt tiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību;
tā kā tas ir vienīgais veids, kas ļautu atbrīvot pēc iespējas vairāk "Hamas" sagrābto ķīlnieku, mēs prasām, lai Izraēlas valdība uzsāktu sarunas par ķīlnieku apmaiņu;
mēs prasām Izraēlas valdībai vardarbības izbeigšanu pret civiliedzīvotājiem Rietumkrastā un Austrumjeruzālemē un Rietumkrasta okupācijas pārtraukšanu;
mēs prasām Latvijas Republikas Saeimai atzīt Palestīnu par neatkarīgu valsti.
Katrīna Rudzīte, dzejniece, aktīviste
Liene Jurgelāne, māksliniece, kultūras darbiniece
Lelde Vaivode, projektu koordinatore, aktīviste
Olivers Bērzs, programmētājs
Lauris Melkers, profesionāls ceļotājs
Laura Aizporiete
Laura Auliciema, jaunatnes darbiniece vides izglītības biedrībās
Anna Žabicka, sociālantropoloģe
Ieva Balode, biedrības “Baltic Analog Lab” vadītāja
Agate Dārzniece, studente
Inga Gaile, rakstniece
Dita Meija, komunikācijas zinātņu bakalaure
Karīna Ješkina, doktorantūras studente, pētniece
Marija Luīze Meļķe, dzejniece
Dārta Treimane, sociālā darba studente
Dainis Deigelis, dzejnieks, sociālais mentors
Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste
Toms Grīnbergs, scenogrāfs, dekorāciju gleznotājs
Lolita Dalbiņa, ārste-psihiatre
Marija Stefānija Linuža, režisore, filmu nozares darbiniece
Janta Paula Putniņa, studente, aktīviste
Vita Jaunbērziņa-Stīvensa, tekstu autore
Brigita Medne, projektu koordinatore
Līna Orste, antropoloģe
Raivis Misjuns, komponists, mūziķis
Iļja Kozins, uzņēmējs
Anastasija Neimane, vecākā laborante LU Farmācijas katedrā
Annija Sprīvule, izglītības darbiniece, cilvēktiesību aktīviste
Lauris Veips, dzejnieks
Sintija Sudmale, brīvmāksliniece, konsultante
Jurita Krūma, sociālo mediju eksperte
Edgars Rubenis, mūziķis
Sandris Ādminis, dzīvnieku aizstāvis
Zane Skuja, psiholoģe
Laura Prusakova, pašizaugsmes trenere, apmācību vadītāja
Selma Levrence, cilvēktiesību aktīviste
Agija Jirgena, starptautisko projektu koordinatore
Rasa Liepiņa, aktīviste, pašnodarbinātā, cilvēks ar sirdi
Krišjānis Vaivods, pašnodarbinātais
Anna Paula Veidemane, projektu koordinatore
Linda Gabarajeva, dzejniece
Ieva Raudsepa, māksliniece
Madara Mazjāne, neformālās izglītības mācību vadītāja, vardarbības prevencijas programmu izstrādātāja
Ina Lenca, interešu aizstāvības speciāliste, cilvēktiesību aktīviste
Intars Kirhners, mūzikas meklētājs
Sindija Mierture, aktīviste
Alīna Apine, programmu vadītāja
Lūkass Šmeļkovs, laborants
Enija Caune, kostīmu departamenta speciāliste kino un TV projektos
Mihails Simvulidi, programmētājs un aktīvists
Kristens Bērziņš
Kaspars Kursišs, komunikācijas speciālists ar bakalaura grādu filozofijā no Lēvenas Katoliskās universitātes
Dāvis Kaņepe, producents
Kirils Surovovs, pētnieks, lektors
Emīls Ozoliņš, sabiedrisko attiecību speciālists
Dārta Kalniņa, dokumentācijas speciāliste
Monta Beca, tekstilmākslas studente, skolotāja
Anete Biteniece, pedagogs
Ulrika Skakovska, kultūras un sociālā antropoloģe
Valts Roberts Zirnis, loģistikas brokeris
Yvan Beca
Rūta Arāja, psiholoģe
Konstance Saltupe, kultūras studente
Marta Bergmane, sociālās uzņēmējdarbības eksperte
Johanna Lohrengel, māksliniece
Weronika Felcis, socioloģe un izvērtētaja
Elgars Felcis, ilgtspējības zinātnieks
Elīna Indričāne, pašnodarbinātais
Krišjānis Liepa, projektu koordinators, nvo sektora darbonis
Vita Sjomkāne, skolotāja, brīvprātīgā
Aija Cepliša, pašnodarbinātā
Elizabete Bērziņa, studente
Māris Graudiņš, politologs
Jete Gudeta, psihologijas studente
Mārtiņš Sīlis, tulkotājs
Liene Krauja, vides aktīviste
Santa Remere, publiciste
Toms Bergmanis, Dr., mākslīgā intelekta pētnieks
Eva Junga, māksliniece, skolotāja
Madara Kanasta-Ieviņa, projektu koordinatore, neformālās izglītības mācību vadītāja vardarbības prevencijā
Rita Ploce, pensionāre
Zanda Butkeviča, tekstu autore
Ilona Turkovska, informācijas tehnoloģiju testētāja
Monta Mestere, starptautisko attiecību studente
Solveiga Čakstiņa, projektu koordinatore, cilvēktiesību aktīviste
Linda Mazure, starptautisko tiesību un cilvēktiesību eksperte
Roberta Zvejniece, studente
Kristīne Auniņa, mākslas telpas MALA vadītāja
Baiba Dakša, web izstrādātāja
Māris Meldris, mežsaimnieks
Līvajs Amareins, aktīvists
Spāre Vītola, mūziķe
Maruta Rampāne, tekstu autore
Daniela Odrija Solovjova, LMMDV audzēkne
Mārtiņš Barinskis, IT speciālists
Linda Lapiņa, asociētā profesore Roskildes Universitātē
Renāte Burova, projektu vadītāja
Zane Pūpola, Rīgas domes deputāte, politiķe, aktīviste
Reinis Rinka, montāžas redaktors
Rūta Vimba, projektu vadītāja
Juta Celmāre, angļu valodas pasniedzēja, sociāli aktīvs cilvēks
Reinis Ivanovs, programmētājs, aktīvists
Miks Celmiņš, NVO "Make Room" dibinātājs
Mariia Fomina, kostīmu māksliniece
Agate Rublovska, studente
Agnese Berele-Aleksandrova, iestājas par cilvēktiesībām
Anna Rebeka Roziņa, Eiropas Studiju bakalaura studente, aktīviste
Ieva Raubiško, sociālantropoloģe
Anete Krūmiņa, uzņēmēja
Lauma Muižarāja, māksliniece
Laura Bužinska, aktīviste
Aldis Austers, sabiedriskais darbinieks un pasniedzējs
Aigars Ozoliņš, krāsotājs
Evija Zubova, projektu vadītāja
Lolita Krastiņa, pašnodarbinātā veselības aprūpē
Gints Romanovskis, redaktors
Kristiāna Bruce, cilvēktiesību aktīviste
Ieva Lange, komunikācijas speciāliste
Matīss Šteinerts, arhitekts, antropologs
Marta Bogustova, studente, aktīviste, jaunatnes NVO vadītāja
Kate Melnalksne, studente, aktīviste
Agnese Radziņa, aktīviste, publiciste
Meta Mickeviča, multimākslinieks un mūziķis (pazīstams kā Marss The Person)
Matīss Baķis, pašnodarbinātais, IT projektu koordinators
Gundega Graudiņa, tulkotāja, mūziķe
Eva Lipiņa, projektu vadītāja
Agita Pusvilka, darbojas vides aizsardzībā un iestājas par mieru
Agita Lūse, sociālantropoloģe
Vitālijs Meinerts, DU Bioloģijas bakalaura 1.kursa students, "Cita Daugavpils " brīvprātīgais biedrs, palīgaktīvists
Jana Ribkina, māksliniece
Marija Linarte, aktrise
Krista Ozola, jogas pasniedzēja
Iveta De Bēra
Aiga Preimane, uzņēmēja
Visvaldis Knuts Bērziņš, Saeimas darbinieks, students un aktīvists
Rolands Mālnieks, RSU students
Dāvis Malahovs
Patriks Jānis Pudāns, students, aktīvists
Emīls Prancāns, students Latvijas Universitātē somugru studiju programmā
Lidija Burtniece, studente
Laura Sproģe, atbalstītājs
Annamarija Trausa, zinātniskā asistente
Konstantīns Jefimovs, fotogrāfs
Elīna Kokarēviča, rakstniece, redaktore, biedrības “Valodu muzejs” valdes priekšsēdētāja
Katrīne Koks, students, datu pārvaldības speciālists, aktīvists
Jolanta Ločmele, studente
Marika Kacare, IT projektu vadītāja
Kaspars Kārkliņš, IT procesu vadītājs
Diāna Rezņikova, uzņēmēja
Dāvids Rezņiks-Martovs, psihiterapeits
Ikars Kubliņš, žurnālists
Asnāte Zepa, studente
Liene Rācene-Riekstiņa, juriste, sabiedrības vadības maģistre, studē sociālo antropoloģiju RSU
Rihards Jērums, grāmatu tirgotājs
Kristaps Renga
Līga Justīne Cīrule, klientu apkalpošanas speciālists
Krista Solovjova, angļu valodas skolotāja
Antons Visockis, mūziķis
Anna Āboltiņa, pašnodarbinātā
Ance Sirsone, studente
Elza Sirsone, studente
Anna Zaharova, digitālā mārketinga speciālists
Sindija Jaunuma, studente
Niklāvs Skuja, pārdevējs
Veronika Abdul-Visocka, teātra režisore, performanču māksliniece
Anna Konovalova, operatore
Kellija Macpane, mūziķe
Daniela Blūmane, sociālās aprūpes darbinieks, klimata aktīvists
Ingmārs Freimanis, publicists
Žanete Millere, zoologs
Anna Lūse, studente, komunikācijas speciāliste
Dainis Miglāns, aktīvists
Samuels Ozoliņš, mākslinieks
Laura Stašāne, Kultūras darbiniece, māksliniece, šobrīd atkal studente
Dana Griņēviča, komunikāciju menedžeris
Santa Grandovska, vides konsultante
Jānis Ziemelis, filologs
Madara Romāne, studente, aktīviste
Zane Karīna Kalēja, jogas skolotāja
Lilita Eisaka, sociālā aprūpētāja
Oskars Goba, kultūras projektu vadītājs
Katrīna Milts, studente
Aleksandra Rešetņikova, angļu valodas skolotāja, jaunatnes darbiniece
Anita Liepiņa, pašnodarbināta persona
Loreta Līva Lazdiņa, pašnodarbināta persona
Joanna Ļutjko, studente
Kristīne Zuzule, pašnodarbināta persona
Sabīne Broka, aiviācijas drošības inspektore
Jurita Stikāne, students
Ilze Ozola, projektu vadītāja
Anna Stroja, žurnāliste
Sanija Šķubure, grafikas dizainere, studente
Dženete Dumpe, dejotāja, māksliniece
Madara Ante, dejotāja
Laura Ziļeva, students
Sabīne Asere, studente
Selīna Anna Mieriņa, socioloģijas studente
Sabīne Baltutīte, students
Ieva Karīna Gaijsa, students
Annemarija Štālberga, studente
Dženeta Tropa, ADI
Krišjānis Kļava, arhitekts, programmētājs
Diāna Cerminiece, grafikas dizainere
Nora Kristīne Brūvere, māksliniece
Agneta Jonikāne, studente, dejotāja
Annija Sīga, students
Svens Vilsons, mūziķis
Diāna Livčāne, molekulārā ģenētiķe
Viktorija Tene
Inese Kagaine, studente
Māra Imša, studente
Luīze Dakša, lektore
Laura Giniborga, cilvēks, kam rūp
Magdalena Ivanova, LU MF studente
Elizabete Blūma, māksliniece
Kira Mirska, māksliniece
Anna Renāte Stuģe
Līva Krieķe, pētniece
Agate Žīgure, studente
Ance Kapteine, dizaina vidusskolas students
Vilhelms Bērziņš, students, video operators, mākslinieks
Sintija Kapteine, vēstures studente
Kristiāna Millere
Annija Kapteine, skolnieks
Lelde Boķe, assistant manager
Eduards Riekstiņš, students
Elza Lece, studente
Enigma Atholde, mākslinieks
Madara Balode, students LU
Zane Makarčuka, pašnodarbinātā
Liāna Antone, students
Krists Kristaps Dūda, students
Aleksandrs Krasnovs, LU vēstures studiju programmas students
Evelīna Daubure, finanšu vadītāja
Jānis Bērziņš
Sandra Plociņa, fotogrāfe, filosofijas fakultātes absolvente
Niklāvs Šūpols, kinotehniķis
Evelīna Andžāne, dzejniece
Jānis Indāns, datorgrafiķis
Arta Skuja, māksliniece
Viktorija Leimane, programmētāja
Līva Stirna, fizioterapeite
Jānis Puga, ĢIS speciālists
Kristiāna Blūma, antropoloģijas studente
Marta Kacēviča, drošības politikas studente, aktīviste
Madara Zviedre, aktrise
Rihards Grīslis
Irena Kuzmina, studente
Aivars Ševelis, pensionārs
Laura Dubiņa, juriste-lingviste
Darja Prokazova, filozofijas bakalaure
Ričards Silakaktiņš, dizainers
Madara Linna Ēvalde, studente, tekstu autore
Zelda Liepa, studente
